Antona Rancāna blogs

Mana dzimtā puse ir Nautrēnu pagasts, kurš sākotnēji  ietilpa Ludzas apriņķī, bet vēlāk uz kādu laiku  tika pievienots Rēzeknes apriņķim, tad Kārsavas un pēc kāda laika arī Ludzas rajonam. Tāds neērts pagasts, kuram grūti atrast vietu.

Dzīvodams šajā pagastā un vēlāk arī citur, latviskā sabiedrībā izrunājot  pagasta centra nosaukumu „Rogovka”, vienmēr esmu izjutis zināmu diskomfortu tā krieviskās izskaņas dēļ. Man neviļus radās jautājums: kādēļ  kaimiņos esošais  Dricānu pagasta  centrs saucās Dricāni, Gaigalavas pagasta centrs – Gaigalava, Bērzgales pagasta centrs – Bērzgale utt., tikai Nautrēnu pagastam nav paveicies? Kādēļ  nautrēniešiem  tā iepaticies  centru nosaukt  par Rogovku? Varbūt apkārtnē dzīvo daudz krievu?

Paskatīsimies uz  pagasta centru kartē.

Tā dienvidos novietojušās Lešku, Īvulānu un Čakšu sādžas, rietumu pusē – Gļaudas, Ūzuļnīki, Opiņki, Smiļktinis, Rasnupļi, ziemeļos – Lozdas, Ruduki, Maigļi un Desetnīki, bet austrumos – Sārņi, Znūteņi, Putrāni un Upeitnīki. Kur te krievu sādžas un krieviski  runājošie? Pat plašākā apkaimē atrodamo  lielāko apdzīvoto  centru nosaukumi  nav tik izteikti krieviski: Rikava, Bikava, Gaigalava, Salnava, Kārsava, Silava, kuri latgaliski skan – Rykova, Gaigolova, Saļņova, Kuorsova.Sylova. Vietvārds  „Rogova” Nautrēnu pagasta centra  nosaukumam  te labāk iederētos. Ne tā kā „Rogovka”, kas izklausās kā svešķermenis apkaimes vietvārdu klāstā. Nevienam taču neienāks prātā nosaukt Gaigalavu par Gaigolovku , jo, pieliekot vietvārdam krievisko izskaņu, rodas sajūta, ka padarām apdzīvoto vietu mazāku, to  it kā pārveidojam par kādas citas piedēkli.

Paskatīsimies, ko par vietvārda „Rogovka” izcelsmi saka šī  nosaukuma aizstāvis, vietējais „galma” vēsturnieks Antons Miglinieks. Savā brošūriņā „Nautrēnu Novads” viņš raksta, ka 1799.gadā Rasnupļu katoļu baznīca pārcelta uz apdzīvoto vietu, kuru sauca par Nautrāniem. Tālāk Miglinieks raksta: „Rēzeknē pastāvēja īpaša misiju māja, kurai bija pakļauti misiju punkti  Nautrānos un Bēržos [ ..]. No 1972.gada metriku grāmatās tā tiek saukta – Nautrānu draudze.” It kā viss būtu skaidrs  – vietu, kur uzbūvēja baznīcu, sauca par Nautrāniem. Tomēr Antons Miglinieks  tālāk raksta: „Par Rogovkas  nosaukuma izcelšanos [..] Kādu dienu sanākuši vīri un sprieduši [..], ka nosauks ciemu tādā vārdā, kādu preci pirmo atvedīs uz tirgu. Pirmās esot ievestas  ragavas (latgaliski – rogovas). Tā arī nosaukuši ciemu par Rogovku.” No ragavām uz Rogovku (!) Kā veidojās šī transformācija? To mūsu vēstures zinātājs izvairās skaidrot, jo, acīmredzot, baidās skart neērto rusifikācijas tēmu, vai arī viņam pašam šķiet pieņemamāka  šī miesta nosaukuma versija ar krievisko izskaņu.

Salīdzināsim, kā vietu nosaukumus veido latvieši (latgalieši) un krievi.

Ja latviešu vietvārds ir „Bērziņi” vai „Bārzsola”, tad krievi  saka „Berjozovka”,

ja latvieši kādu vietu nosauc  par Alkšņiem (Elkšņi), tad krieviem tā ir „Oļhovka”,

bet latviskās „Skujas” krievu  interpretācijā pārvēršas par „Skujovku” utt.

Nav tālu jāmeklē izskaidrojums tam, kā latgaliskais „Rogova” kļuva par krievisko „Rogovka”. Vietējie latgalieši, būdami  beztiesiski  dzimtļaudis pat nenojauta, ka pagasta  krievu činavnieki  savās atskaitēs  šo apdzīvoto  vietu  pārkrievoja  saskaņā ar priekšniecības  pavēli. Šajā  rusifikācijas procesā  nav nekā pārsteidzoša. Viss ritēja dabiski, jo krievu  ierēdņi  nemaz nespēja un negrasījās ielauzīties vietējo nosaukumu izrunāšanā, viņi  tos pielāgoja savai mēlei ar  mērķi  šo vislatviskāko  Ludzas apriņķa pagastu ātrāk pārkrievot. Ne jau telpu izdaiļošanas nolūkā  pagasta  skolā uz sienas rēgojās biedējošs uzraksts: „Govoriķ  po latišski strogo vospreščajetsa!” Par šīs pavēles neievērošanu skolniekus sodīja, jo skolotāji  bija krievi  un savu algu atpelnīja apzinīgi.

Var saprast  cariskās impērijas  ierēdņus un okupācijas laika pārkrievotājus, kuru uzdevums bija iznīcināt latviešu tautu, tās valodu un kultūru, likt aizmirst savu vēsturi, bet, kā lai saprot vietējos iedzīvotājus un pašvaldību, kuri  vēl šobaltdien turpina kultivēt  apspiedēju iesākto un cītīgi reproducē  mākslīgi izveidoto vietvārdu Rogovka? Šo apšaubāmas izcelsmes vietas nosaukumu  ne mazāk apšaubāmā  kvalitātē tagad var aplūkot metālā  kaltu un pavirši krāsotu pašā  miesta centrā un pārliecināties, ka rogovkiešu  muguras  divdesmit neatkarības gados vēl arvien nav iztaisnojušās.