Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Sabiedrība’ Category

Varētu uzskatīt, ka cilvēki pēc savas būtības vairākumā ir tendēti uz materiālajām vērtībām, jo bez tām mēs savā dzīvē neiztiekam neviens. Atšķiramies tikai niansēs. Vieni pelna naudu, lai radītu sev ērtības, izglītotu bērnus. Citi savukārt pelna naudu, lai iegūtu varu un ar tās palīdzību vairotu savu bagātību. Mulsina tikai atsevišķu indivīdu divkosība, ko savulaik bija pamanījis pat dzejnieks Veidenbaums.

Kā bija viņa laikā, tā notiek arī šodien.

Mainījies ir tikai naudas iegūšanas un tērēšanas veids. Varētu domāt, ka tik garīgas profesijas pārstāvim, kā katoļu priesteris, nevajadzētu pakļauties naudas kārdinājumam. Tomēr draudzes gana vārdi nesaskan ar darbiem. Tā tieši pirms simt gadiem latgaliešu avīze  „Jaunas Zinias”1913. gada 5. numurā rakstīja sekojošo: „Bolvu bazneickungs Rimovičs peļnejās ar četrim krūgim, kur wysa parapeja pamat sowas kapeikas un rublius.” Vai arī: „…Wilionu bazneickungs kaidu godu atpakaļ beja izbyuwejis ols būdi … Tymā ols būdē pa diwalyugšonas laiku nūtyka lela dzeršona un kaušonōs.”- „ Jaunas Zinias” Nr. 15. Un lūk, arī ziņas no Nautrāniem: „Nasen atpakaļ Nautrānūs wīns nu wikarim na reizi tyka radzāts teiri nūsadzērīs un aizmērsis par sowa omota pīnōkumim.”- „Jaunas Zinias” Nr. 13. Vai šodien ir labāk? Krogus, mūsdienu priesteri, protams, vairs nebūvē. Viņi naudu „netaisa”, bet savāc ziedojumos un katrs to tērē pēc sava prāta. Pētot kokā grieztos krucifiksus, man gadījies pabūt gandrīz visās Latgales baznīcās un papriecāties par nesen uzcelto jauno Kārsavas baznīcu, gan arī  aplūkot Baltinavas draudzes gana villu, kura atgādina drīzāk kāda oligarha mitekli. Cik tur lauku tantiņām latiņu bija jāatnes, lai tādu uzbūvētu? Jāpiezīmē, ka Baltinavas baznīcā iekļūt tā arī neizdevās. Jāatzīst, ka  priesteru aizraušanās ir visai mūsdienīgas. Vairumam patīk greznas automašīnas, citam dārga elektronika un šiki vēja dēļi. Varakļānos pie mācītājmājas  uzstādītas trīs satelītantenas. Var padomāt, ka viena ir Dievam Tēvam, otra – Dievam dēlam, bet trešā – Svētajam garam. Un nevarētu neko pārmest, ja kardināls Pujats no saviem augstumiem nevaidētu par  iestājušos garīgo krīzi.

 

Advertisements

Read Full Post »

Es vienmēr ar zināmu apbrīnu esmu vērojis politiķu rosīšanos pirmsvēlēšanu periodā. Savulaik ļaudis ticēja Ziemassvētku brīnumiem, bet tagad spiesti noraudzīties pirmsvēlēšanu brīnumos, ko demonstrē amatu kārie mūsdienu politiķi. Viņiem reizi no reizes pašiem to negribot jāmeklē jauni paņēmieni, lai iztirgotu savu brāķa preci tautai un iekārtotos  naudīgā vietā. Atkārtot iepriekšējo vēlēšanu aģitācijas paņēmienus nedrīkst, bet izdomāt jaunus – grūti. Ne katram veicas. Šai sakarā visai īpatnēju tautas pirmsvēlēšanu psiholoģiskās apstrādes paņēmienu izvēlējusies mana dzimtā Nautrēnu pagasta pārvaldniece Līvija Plavinska. Viņa pagasta vadītājas amatā aizvadījusi teju divus gadu desmitus un, protams, paspējusi sarast ar varas priekšrocībām. Bet, apetīte rodas ēdot un ar varu pagastā vairs nepietiek. Arī pagasta ļautiņi sen kā apnikuši. Tādēļ Līvija jau divus lāgus mēģināja kļūt par Saeimas deputāti no Vienotības saraksta. Abas reizes – neveiksmīgi.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un tautas smadzeņu skalošana jau rit pilnā sparā, jo šodienas priekšnieki grib tādi palikt arī nākotnē. Iedomājieties, kur strādās Plavinska, ja viņai atņems patreizējo labi apmaksāto amatu? Bijusī ķīmijas skolotāja kļūs par bezdarbnieci. Nautrēnu vidusskolā viņai diez vai iedos kādas stundas, jo skolēnu skaits gadu no gada samazinās. (To viņa pati ar savu darbību arī ir veicinājusi.) Šīs bezcerīgās situācijas apjausma liek rīkoties radikāli, izmantojot pat voluntāras metodes. Politiķi ar tik lielu pieredzi  zina, ka uz ievēlēšanu demokrātiskā ceļā paļauties nevar, tādēļ jālieto visas metodes – uzpirkšana, viltošana un arī iebiedēšana. Pēdējā tiek lietota apstrādājot trūcīgākos – tos, kuri materiāli atkarīgi no varas nesēju žēlastības. Pēc principa: ja būsi paklausīgs, saņemsi trūcīgā pabalstu. Bet, ja runāsi pretī – kar zobus vadzī. Šai sakarā dzirdēju sava pagasta ļaudis runājam, ka, atzīmējot Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas gadadienu Nautrēnu pagasta pārvaldniece izsaukusi pie sevis kādu  daudzbērnu māti, kuras ģimenei piešķirts maznodrošināto statuss,  un piedraudējusi atņemt pat to mazumiņu pabalsta, jo  vien no bērniem izteicis vēlēšanos mācīties skolā ar citu novirzienu. Kāda nepateicība!!! Pārvaldnieces cieto sirdi nepadarīja jūtīgāku pat tas, ka trūcīgā māte nesen traģiski pazaudēja vienu meitu,, un šodien esot bez darba, viņai jāapgādā trīs skolnieki. Arī skolas direktore bijusi tik neganta, ka draudējusi zēnu, kurš sekmīgi mācījies astotajā klasē un pārcelts uz devīto, atcelt atpakaļ astotajā, ja ies mācīties citā skolā. Pārfrazējot Raini, jāsaka, ka politika nepazīst žēluma. Laikam tādēļ cilvēki meklē glābiņu svešās zemēs.

Read Full Post »