Antona Rancāna blogs

Varētu uzskatīt, ka cilvēki pēc savas būtības vairākumā ir tendēti uz materiālajām vērtībām, jo bez tām mēs savā dzīvē neiztiekam neviens. Atšķiramies tikai niansēs. Vieni pelna naudu, lai radītu sev ērtības, izglītotu bērnus. Citi savukārt pelna naudu, lai iegūtu varu un ar tās palīdzību vairotu savu bagātību. Mulsina tikai atsevišķu indivīdu divkosība, ko savulaik bija pamanījis pat dzejnieks Veidenbaums.

Kā bija viņa laikā, tā notiek arī šodien.

Mainījies ir tikai naudas iegūšanas un tērēšanas veids. Varētu domāt, ka tik garīgas profesijas pārstāvim, kā katoļu priesteris, nevajadzētu pakļauties naudas kārdinājumam. Tomēr draudzes gana vārdi nesaskan ar darbiem. Tā tieši pirms simt gadiem latgaliešu avīze  „Jaunas Zinias”1913. gada 5. numurā rakstīja sekojošo: „Bolvu bazneickungs Rimovičs peļnejās ar četrim krūgim, kur wysa parapeja pamat sowas kapeikas un rublius.” Vai arī: „…Wilionu bazneickungs kaidu godu atpakaļ beja izbyuwejis ols būdi … Tymā ols būdē pa diwalyugšonas laiku nūtyka lela dzeršona un kaušonōs.”- „ Jaunas Zinias” Nr. 15. Un lūk, arī ziņas no Nautrāniem: „Nasen atpakaļ Nautrānūs wīns nu wikarim na reizi tyka radzāts teiri nūsadzērīs un aizmērsis par sowa omota pīnōkumim.”- „Jaunas Zinias” Nr. 13. Vai šodien ir labāk? Krogus, mūsdienu priesteri, protams, vairs nebūvē. Viņi naudu „netaisa”, bet savāc ziedojumos un katrs to tērē pēc sava prāta. Pētot kokā grieztos krucifiksus, man gadījies pabūt gandrīz visās Latgales baznīcās un papriecāties par nesen uzcelto jauno Kārsavas baznīcu, gan arī  aplūkot Baltinavas draudzes gana villu, kura atgādina drīzāk kāda oligarha mitekli. Cik tur lauku tantiņām latiņu bija jāatnes, lai tādu uzbūvētu? Jāpiezīmē, ka Baltinavas baznīcā iekļūt tā arī neizdevās. Jāatzīst, ka  priesteru aizraušanās ir visai mūsdienīgas. Vairumam patīk greznas automašīnas, citam dārga elektronika un šiki vēja dēļi. Varakļānos pie mācītājmājas  uzstādītas trīs satelītantenas. Var padomāt, ka viena ir Dievam Tēvam, otra – Dievam dēlam, bet trešā – Svētajam garam. Un nevarētu neko pārmest, ja kardināls Pujats no saviem augstumiem nevaidētu par  iestājušos garīgo krīzi.