Antona Rancāna blogs

„Lai dzeiwoj breivō pašwaldigo Latgola lelajā Krīwejas Respublikā!” Šis sauklis nav no Vispasaules latgaliešu 3.konferences rezolūcijas, lai gan līdzīgas runas tur izskanēja. Autonomijas idejai ir jau deviņdesmit pieci gadi, jo tā radās kā impērisko spēku reakcija pret Latvijas vēlmi atdalīties un veidot patstāvīgu valsti. Ķeizars bija atteicies no troņa. Karš turpinājās, un tautā brieda neapmierinātība. Vislabāk to izjuta Pēterburgā dzīvojošie latvieši, kuri bija tur ieradušies, lai iegūtu izglītību. Latgaliešiem vienīgā iespēja izglītoties bija iestāties Garīgajā Seminārā. Šo ceļu gāja arī izcilākie Latgales atmodas darbinieki F.Trasuns, J.Velkme, K. Skrinda, Jāzeps Rancāns un Nikodems Rancāns. Jau 1905. gada revolūcijas izskaņā Kazimirs Skrinda sāka izdot avīzi „Drywa”, kurā saviem novadniekiem skaidroja  notikumus gan Pēterburgā, gan Latgalē. Avīzei bija izplatītāji visās apdzīvotajās vietās un tā bija gaidīta gandrīz katra latgalieša mājā. Nav šaubu, ka septiņos gados avīzes veidotāji latgaliešus bija izglītojuši tiktāl, ka viņi bija spējīgi vērtēt notikumus un patstāvīgi rīkoties. Tādēļ, kad 1917. gadā Latgalei bija jāizšķiras, palikt Krievijas sastāvā, vai kopā ar citiem Latvijas novadiem  veidot savu valsti, sākās provokācijas. Lai pieņemtu tik svarīgu lēmumu, aktīvākie garīdznieki  F.Trasuns, K.Skrinda un J.Rancāns nolēma sasaukt latgaliešu kongresu. Tas notika 1917.gada 26. un 27.aprīlī Rēzeknē. Piedalījās 286 delegāti, kuri pārstāvēja visdažādākās organizācijas. Lielākā delegātu daļa nosliecās par pievienošanos pārējai Latvijai. Protestēja t.s. „Ļaužu partijas” pārstāvji  F.Kempa vadībā. Bijušais Franča Trasuna un Kazimira Skrindas skolnieks Pēterburgas Garīgajā seminārā un Skrindas izdotās avīzes „Dywa” aktīvs līdzstrādnieks, uzzinājis par gatavojamo latgaliešu kongresu, visiem par izbrīnu steidzami izveidoja savu avīzi „Liaužu  bolss”, kurā šķendējās: „Myusu klerikalajai  buržuazijai un Baltīšu kapitalistu buržujim ir wajadziga nazyn kaida apwinota Latwijas  republika!” („Liaužu Bolss”Nr.3.) Francis Kemps nodibināja arī savu partiju ar nosaukumu „Liaužu  Partija”, kuras delegāti, visiem līdzekļiem centās Latgali noturēt Krievijas skavās: „Latgolas Tautas Komitets nūsprīdia west sowu tautu pa taisnu celiu sadarbeibys ar krīwu tautu…” un tālāk uzkurina mazturīgākos: „…Pi buržuazijas  skaitami  wysi kapitalisti, fabrikanti, bogoti muižkungi, bazneickungi un augstoka omota cylwaki, kuri pelnej lelu naudu…”(„Liaužu Bolss” 15.04. 1917.) Kad pēc Kempa uzstāšanās Kongresā  pārējie delegāti viņam pārmeta atteikšanos no iepriekšējiem ideāliem, viņš sāka ārdīties un ar savas partijas delegātu palīdzību sarīkoja grautiņu ar nolūku izjaukt Kongresa darbu. Lūk, ko par to rakstīja tautā iemīļotais laikraksts „Drywa”: „Kempa pīkritēji, sacaldami lelus klīdzīnius, lodedamīs izgōja nu Kongresa.” Ar to vēl Kempa partijas pārstāvjiem nepietika: „…Malnsimtnīku cyldynōšona pret wīnošonūs padareja tū, ka staroweri gyusteja bazneickungus un gribeja sist. Dažus gribeja mest upē, dažus aresteja …draudeja, ka nūsisšūt wysus, kas gribešūt apwīnot Latwiju.”(„Drywa” Nr. 15. 01.05. 1917.)

Vienotās Krievijas aizstāvjiem izdevās pārtraukt Kongresa darbu 26.aprīli, bet tas atsāka darbu 27. un ar balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju par pievienošanos Latvijai. Par laimi, jo nav grūti iedomāties, kādā valodā mēs tagad runātu, ja Kempam būtu izdevusies krievu impērisko spēku provokācija.

Šis ekskurss vēsturē liek aizdomāties par to, ka arī šodiena īpaši ne ar ko neatšķiras. Tāpat sveši spēki organizē provokācijas par Latgales autonomijas tēmu un ir arī latgalieši, kuri  gatavi rīkoties kā savulaik to darīja F. Kemps.