Antona Rancāna blogs

„Neatkarīgās” 27. decembra numurā Aisma Orupe  rakstījusi, ka latgalieši savai valodai grib lielāku atbalstu. Arī es, kā Latgales iedzimtais n-tajā paaudzē, ar to esmu vienisprātis. Bet…! Neskatoties uz jebkuru atbalstu esošajā situācijā panākumi latgaļu valodas apguvē izpaliks, ja izpildītāji būs diletanti.

Kāpēc? Pierādīšu ar lietotās valodas piemēriem. Lūk, Baltinavas vidusskolas jaunieši: „…lai celtu latgalisko pašapziņu, sarīkojām jauniešu pasākumu – ‘’večerinku…” Arī  Nautrānos notiek kas līdzīgs. Kādā laikraksta „Rēzeknes Vēstis” numurā izlasīju nautrāniešu ievietotu sludinājumu – „Smotra tiergs Rogovkā”. Izklausās, ka no trim vārdiem divi ir aizguvumi no krievu valodas.

Ilustrācijas dēļ citēšu vēl kādu latgaliskās „daiļrunas” paraugu: „…byutumba ruskōs, mes jemtumba, a latviskōs nikak ne možna razabratca, cyti slovi sausim nepoņatni, ka mes i neslykali taidu slovu.” Vai tādu latgaliešu valodu mēs atbalstīsim?

Man patīk klausīties tīru latgaļu valodu bez svešvalodu piesārņojuma. Diemžēl ļoti reti to gadās dzirdēt. Skaisti latgaliski runā režisors Jānis Streičs. Kādreiz krāšņi latgaliski prata izteikties mākslas zinātnieks nelaiķis Jānis Pujāts. Arī Rēzeknē dzīvojošā ārsta Marta Haheļa latgalisko runu allaž var klausīties kā labu mūziku. Diemžēl, valstiski atbalstot latgaļu valodas mācīšanu skolās, esam aizmirsuši pašu galveno – kur ņemt mācību līdzekļus un kur atrast profesionālus latgaļu valodas skolotājus? Pašlaik viss notiek pašdarbnieku līmenī, tādēļ jebkuru žargonu skolnieki uzskata par latgaļu valodu. Tādu pašu visatļautību latgaliskā runā pieļauj arī dažs deputāts, parādot nevis valodas skaistumu, bet drīzāk tās nabadzību, kad  ap 300 vārdu  garā rakstiņā ne visai labi skanošo vārdiņu „ vuiceba” vai „vuiceitīs” atkārtojis vismaz desmit reizes. Vai latgaļu valoda tik nabaga, ka nav cita vārda, ar ko apzīmēt zināšanu apguvi?

Katra valoda ir skaista, ja tā ir tīra, nav piesārņota ar citu valodu aizguvumiem. Pagaidām izskatās tā, ka latgaliski runājošie, bieži vien savā valodā iekļauj tautas vienkāršrunā satopamos krievu valodas elementus, bet patiesi latgaliskos priekšmetu un darbību apzīmējumus necenšas pielietot. Piemēram. Vai daudzi latgalieši zina vārdu „palāda”, „dzeļvēdere” un „susātivs” nozīmi?