Politiķi, mediķi un alkohola tirgotāji nepārtraukti strīdās savā starpā par to, kam atļaut dzert, kad atļaut dzert un par cik pārdot dzeramo. No šīs pretējo uzskatu sadursmes reāla labuma nav un nebūs, jo ne politiķiem, ne mediķiem nav saskares ar sabiedrības zemākajiem slāņiem, kur notiek masveidīga alkohola ražošana, tirgošana un patērēšana. Par apjomiem, kādi tiek izdzerti var nojaust no ceļu policijas ziņojumiem par noķertajiem dzērājšoferiem, kuru organismos konstatētais reibums atbilst 3, 4 un pat vairāk promilēm. Ja viņus nespēj iebaidīt simtos un pat tūkstošos latu mērāmie sodi, tad cenu un pārdošanas ierobežojumi viņus nebaidīs ne tik, jo regulāra alkohola lietošana ir kļuvusi par normu. Pavērojiet jauniešus, kā viņi tērē savu naudu. Jau sākot ar astoto klasi zēni, tikuši pie kādas naudiņas, vispirms iegādāsies cigaretes, bet septiņpadsmitgadīgie un vecāki, vispirms nopirks alkoholu, bet par atlikušo naudu – cigaretes. Citu interešu nav, jo lielākā daļa mājās citu darbību nav redzējuši, izņemot glāžu un pudeļu cilāšanu. Tas notiek neatkarīgā Latvijā, kur visiem it kā ir iespējas sevi attīstīt, lai dzīvotu cilvēka cienīgi.
Un tagad par to, kā dzīvoja un dzēra mūsu priekšteči pirms simts un vairāk gadiem. Tā laika avīzē lasām: Nautrāni. „Pi mums paslapyni krūdzini plidejās kai sēnis pēc leita. Bet nautranīši nazyna rūbežu: jī dzer, dzer, nūplēš ōzi un otkon dzer leidz nasamaniai. Trokā dzārumā nautranīši gaisynoj na tikai prōtu un wysu sowu naudu, bet ari drēbes.”(„Jaunas Zinias” Nr.74) Ja nebūtu šīs atsauces uz 100 gadus seno avīzi, varētu nodomāt, ka tas viss notiek šodien. Un vēl daži piemēri.
„Nu kō lai bārni jem lobu pīmāru? Jūs dzemdētōji, kai tāvi, tai mōtes, dzer un pīdzer na tikai swātdīnom, bet ari dorbadīnom. Pīdzāruši, jī wōliojās dubliūs pa celiu molom un gruowim, kaunās, lomojās napīkluojigim wuordim, wīns nu ūtra zūg un nas uz krūgu.”(„Jaunas Zinias” Nr.49)
„Liaunums, kaidu dora reibigi dzerīni, jau ir stypri monams storp wītejū zemnīku bārnim: lelōkō dalia pogosta školas muocekliu ir wōja prōta un atminias. Gondreiž wysi bārni dzer, peipej un …”(„Jaunas Zinias”Nr.49. 1913.gads.)
Nu, vai nav gluži kā mūsdienās?
Antona Rancāna blogs 
Atbildēt