Tagad modē ir viss latgaliskais. Pat tie, kuriem agrāk latgaliešu runa krita uz nerviem, tagad cenšas to neizrādīt. Arī politiskie avantūristi tēlo latgaliešu draugus un aizstāvjus. Gribētos viņus kārtīgi nolamāt, bet trūkst latgalisko lamuvārdu, jo 300 gadu garajā pārkrievošanas posmā esam piesavinājušies krieviski perversās jēlības, un esam aizmirsuši lamāties savā valodā. Tādēļ sasprindzināju visus spēkus, lai atsauktu atmiņā to laiku, kad skolā vēl nepratām krieviski ne runāt, ne lamāties, bet sunīt nedraugus taču vajadzēja.
Atcerējos.
Un tagad, lai ātrāk tos palaistu apritē, es piedāvāju vispirms, tā teikt – izņēmuma kārtā, šos lamuvārdus izmēģināt Saeimas deputātiem – latgaliešiem, jo viņiem tie visvairāk vajadzīgi, aizstāvot visu mūsu intereses.
Piemēram. Vislatgaliskākais deputāts Viļums, noskaities uz Solvitu varētu teikt: „Ak, tu škierba!” Vai, nebūdams vienisprātis ar deputātu Zaķi, noburkšķēt : „Rupucs taids!” Toties deputāts Igaunis oligaru partijas pārstāvim varētu veltīt sulīgo teicienu: „Tu tok esi vīn taids blusas papīds!” Lai gan pašu partijas biedru no VARAM arī kādam no latgaliešiem gribētos kronēt tā: „TU, sisiņu pesteitōjs!”
Protams, arī tādiem apzīmējumiem kā „pūrduļs” un „škierzlots” noteikti atrastos noderīgs pielietojums.
Aicinu visus latgaliešus kopējiem spēkiem papildināt latgalisko lamu vārdu arsenālu, jo tam ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar krieviskajiem. Pirmkārt, par lamāšnos latgaliski nedraud administratīvā atbildība. Otrkārt – Lindermans, Girss un pat Gapoņenko nevarēs pateikt, ka bez krievu mēles latgalieši nevar iztikt pat lamājoties. Un treškārt – arī Solvita mūsu deputātiem nevarēs draudēt ar kārtības rulli, jo nekā nesapratīs.
Antona Rancāna blogs 
Atbildēt